MUGURAS LEJASDAĻAS SĀPES

BĒDĪGĀ STATISTIKA

Ar muguras lejasdaļas sāpēm (MLS) 2020.gadā saskārās 619 miljonu iedzīvotāju un tiek paredzēts, ka līdz 2050.gadam šis skaitlis palielināsies par 30%. Ar MLS visbiežāk saskaras vecumposmā no 50 - 55 gadiem, turklāt sievietes dzīves laikā ar MLS saskaras biežāk kā vīrieši. (1)

MLS var būt specifiskas un nespecifiskas. Specifiskas MLS izraisa konkrēta saslimšana vai strukturālas problēmas mugurkaulā, vai sāpju izstarojums no citas ķermeņa daļas. Nespecifisku MLS gadījumā netiek identificēta saslimšana vai sturkturāli mugurkaula traucējumi. 90% no MLS ir nespecifiskas. (1)

SIMPTOMI

MSL var būt dažāda rakstura un lokalizācijas. Tās var būt asas, spiedošas un velkošas. Nereti sāpes no muguras lejasdaļas izstaro uz kājām, sēžas rajonu un vēderu. Tās var ierobežot kustības, kas var ietekmēt ikdienas aktivitāšu veikšanu darba vietā un skolā, kā arī ierobežot dalību sociālajās aktivitātēs. Jāņem vērā, ka MSL var izraisīt arī miega traucējumus un psihoemocionālo distresu. (1)

CĒLOŅI

Kā jau zināms, viens no būtiskākajiem cēloņiem ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes ikdienā, taču zinātniskie pētījumi apstirpina, ka MSL var izraisīt aptaukošanās, smēķēšana, liela fiziskā slodze darbā un psihoemocionāls distress. (1)

KĀ TEV VAR PALĪDZĒT FIZIOTERAPEITS?

CĒLONIS

Fizioterapeita konsultācijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir noteikt iespējamo MSL cēloni. Tā noteikšanai tiek ievākta anamnēze un veikti dažādi testi, kas palīdz novērtēt Tavu funkcionālo stāvokli. Nepieciešamības gadījumā fizioterapeits rekomendēs Tev vērsties pie ārsta vai veikt kādu izmeklējumu, piemēram, magnētisko rezonansi.

SĀPJU MAZINĀŠANA

Fizioterapeits veiks Tev piemērotākās sāpju mazinošās tehnikas. Tā var būt kinezioloģiskā teipošana, ar mērķi atslābināt vai aktivizēt muskuļus, uzlabot asinsriti un stabilitāti; mīksto audu masāža, kas palīdz mazināt muskulatūras saspringumu, tādējādi mazinot sāpes un uzlabojot kustību amplitūdu; manuālās terapijas tehnikas, kas arī palīdz mazināt sāpes un saspringumu.

IZGLĪTOŠANA

Fizioterapeits Tev rekomendēs ieviest veselīgus kustību paradumus ikdienā atbilstoši Tavam funkcionālajam stāvoklim. Balstoties uz Pasaules Veselības Organizācijas vadlīnijām, pieaugušajiem ieteicamas vidējas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes vismaz 150 – 300 min vai vismaz 75 – 150 min augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes nedēļā. Papildus ieguvumus veselībai sniedz ieteicamā fizisko aktivitāšu apjoma nedēļā pārsniegšana, kā arī muskuļu spēka treniņš  galvenajām muskuļu grupām vismaz 2 dienas nedēļā.

FUNKCIONĀLĀ STĀVOKĻA UZLABOŠANA

SPĒKS UN STABILITĀTE. Balstoties uz zinātniskajiem pētījumiem, var secināt, ka cilvēkiem, kas ikdienā saskaras ar MLS, ir samazināts muskuļu spēks ne tikai rumpī, bet arī iegurnī un apakšējās ekstremitātēs (kāju muskuļi). Tāpēc rehabilitācijā ir svarīgi uzlabot gan rumpja (vēdera, sānu, muguras), gan iegurņa, gan kāju muskulatūras spēku un izturību, jo tas savukārt uzlabo stabilitāti mugurkaulā un iegurnī.

MOBILITĀTE. Tāpat svarīgi rehabilitācijas procesā ir iekļaut mobilitātes (lokanības) vingrinājumus mugurkaulam, iegurnim un gūžas locītavām. Jāņem vērā, ka iegurņa kaulu un gūžas locītavu samazināta mobilitāte var veicināt MLS attīstību. Ja gūžas locītavās ir ierobežota, piemēram, iekšējā rotācija, tad bieži vien veidojas kompensācijas mehānisms mugurkaula jostas daļā, kā rezultātā muguras lejasdaļas muskulatūra tiek pakļauta pārmērīgai slodzei.

ELPOŠANA. Elpošanas funkcija ir svarīgs parametrs, kas jānovērtē pacientam ar MLS. Bieži cilvēkiem, kas saskaras ar MLS, novēro nepietiekamu diafragmas iesaisti elpošanas ciklā. Diafragma ir galvenais ieelpas muskulis un tas atrodas zem ribām. Diafragma ar apakšējām kājiņām piestiprinās pie jostas daļas skriemeļiem, tādēļ šī muskuļa stāvoklis tiešā veidā ietekmē arī jostas daļas stāvokli. Rehabilitācijas procesā svarīgi ir integrēt diafragmālās elpošanas vingrinājumus, kas ne tikai uzlabo pašu elpošanas funkciju, bet arī uzlabo apasiņošanu kuņģu-zarnu traktā un mazajā iegurnī, veicina atslābumu, mazina muskulatūras tonusu un sāpes, kā arī mazina trauksmi.

MUSKUĻU SASPRINGUMS. Muskuļu saspringums var veicināt MLS attīstību. Cilvēkiem ar MLS bieži novērojams sēžas muskulatūras (bumbierveida muskulis), augšstilba priekšējās muskulatūras (gūžas fleksori un ceļa ekstenzori) un muguras muskulatūras saspringums. Šajos muskuļaudos nereti izveidojas trigerpunkti, kas ir sāpīgi un mēdz arī radīt izstarojošās sāpes, piemēram, uz sēžas rajonu. Tāpēc svarīgi ir mazināt šo muskuļu saspringumu, jo tas būtiski var mazināt sāpes muguras jostas daļā. To var panākt ar mīksto audu tehnikām, pašmasāžu un kinezioloģisko teipošanu.